otrdiena, augusts 28

MacBook upgrade

Nu tātad varu paziņot ka mana MacBook upgrade process ir paveikts. Pats process nesagādāja nekādas problēmas (kurš gan šaubītos :) ). Viss notikās ļoti elementāri, izņemot to ka portatīvā datora cietais disks ieskrūvēts ( tanī apvalciņā) ar diezgan dīvainām skrūvēm - krustiņš tas nav un arī Philips skrūvgrieznis to neņēma, nācās izgudrot dažādus paņēmienus, bet nu visumā viss aizgāja ar pirmo piegājienu.

Tagad mana MacBook konfigurācija izskatās šādi:
  • Intel CoreDuo 2 Ghz procesors (tas jau bija agrāk);
  • RAM uzlikts 2 Gb (2 x 1Gb A-DATA moduļi);
  • cietais disks 250 Gb - jaunais Western Digital (WD2500BEVS-11UST0), nu kas ar perpendikulāro ieraksta metodi.

OS X sistēmu jau paspēju pārlikt, un uztaisīju savu datu (maili, web lapu grāmatzīmes, paroles, programmu parametri) no pēdējā Backupa, tā ka ir man praktiski identiska iMac darba mašīnas kopija. Pēc formatizēšanas diska apjoms sastāda 232 Gb.

Tātad pirmie testi:
Jāsaka ka esmu patīkami pārsteigts ar jaunā WD 2,5 collīga diska ātrumu. Pēc kopējā (atzīmēju ka KOPĒJA) cipara WD apdzen iMac 3.5 collīgo Seagate HDD 250 Gb. Izrāviens galvenokārt ir pateicoties Random Write testam, acīmredzot jaunam diskam ir labāk optimizēts iekšējais softs tādām operācijām (lasi diska Firmware). Pēc nolasīšanas ātruma lielais HDD protams ka apiet mazo WD (ar ļoti minimālu starpību), kā ne kā apgriezieni ir lielāki.Tagad strādājot uz MacBook ir sajūta ka jaunais disks ir klusāks (bet pieļauju ka tas tīri psiholoģiski). Pēc iStat datiem disks praktiski nesilst - tagad (pēc visiem testiem un instalācijām) temperatūra turas 33 grādu robežās.Apjomi abiem diskiem ir vienādi - 250 Gb !!! (ehh, kur progress skrien, dzirdēju jau par 300 Gb un lielākiem diskiem priekš portatīvajiem dtoriem).

Strādājot uz MacBook'a un iMac praktiski nav lielas atšķirībās ātrdarbībā (protams lielais nedaudz ātrāk reaģē). Ja noslogo "mazo" tad tas sāk šņākt ar ventilatoru :) bet visumā strādā MacBook's žigli.

Tagad situācija tāda ka MacBook un iMac 24" pēc iespējām praktiski vienādi, tā ka varu droši bakupot darba sistēmu uz portatīvo, ieskaitot lielo Aperture fotogrāfiju bibliotēku, kur ir ap 20.000 bildēm. Un ja rodas vajadzība turpināt strādāt uz MacBook (teiksim kur izbraukumā). Labi ka Apple Aperture licenze atļauj izmantot programmu gan uz galda datora, gan arī portatīvajā.

piektdiena, augusts 24

Vairāk atmiņas...

Vakar savam MacBook'am palielināju operatīvo atmiņu - tagad šai mazai baltai kārbiņai iekšā ir 2 Gb atmiņās. Pirkumu veicu nesen atvērtajā Aboluveikalā, kur vienā vietā ir savāktas preces noderīgas Apple produkcijas lietotājiem - iPod aksesuāri (un paši iPod'i protams arī), Mac datori un to aksesuāri, programmatūra Mac datoriem u.t.t.

Manu pasūtījumu izpildīja dienas laikā, respektīvi no rīta pasūtīju, vakarā, kad biju mājās pēc darba pieveda manus 2 Gb atmiņas. Cenas arī pieņemamas. 2 Gb atmiņas (2x 1 Gb SO-DIMM moduļi) man izmaksāja 59 Ls, piegāde par brīvu.

Tagad jāsāk domāt par iMac atmiņas palielināšanu. Citādi sanāk ka lielajā iMac 24'' ir tik pat atmiņas kā mazā MacBook'ā.

p.s. Sakarā ar augstāk minēto tiek pārdots 1 Gb atmiņas (2x512 Gb SO-DIMM DDR2 667 512MB CL5).

otrdiena, augusts 21

Programma Disco manā web lapā

Sen jau neko nebiju rakstījis priekš savas web lapas, tāpēc saņēmos un vakar izliku programmas Disco aprakstu. Tā ir CD/DVD rakstīšanas programma uz Mac OS X. Protams var uz Mac iztikt ar standarta disku rakstītāju, kas ir iebūvēts operētājsistēmā, bet nav tas tik parocīgi. Ar Disco rakstīšanas procesu var ievērojami atvieglot un arī padarīt to atraktīvāku.

Turpmāk vajadzēs vēl uzrakstīt kādus programmu aprakstus, proti programmu man tagad ir pietiekoši daudz :). Teiksim vakar iegādājos ļoti jauku un vienkāršu spēli priekš Mac - Pax Galaxia (ir versija arī priekš Windows). Tā ir tāda mini stratēģiska spēle. Patīk man tādas mazas un "lipīgas" spēles, tad arī cena tai bija nu ļoti laba - $9,99. Proti pilna cenai spēlei ir $20, bet vakar iekš www.mupromo.com bija akcija, kur šo programmu varēja nopirkt ar atlaidi.

Tātad uzlikšu sev plānos uzrakstīt apskatus programmām: TextMate, Delicious Library, NewsFire, Fireworks CS3, Aperture (te gan būs ilgāk jāpiestrādā jo programma diezgan apjomīga) un kad atnāks paka tad arī iWork '08.

Ehhh, ka tik visam laika pietiktu...

otrdiena, augusts 7

Canon EF 70-200mm f/2.8 L USM (2. daļa)

Turpinot pirmā rakstā iesākto par jauno objektīvu - tā sakot drusku vairāk iespaidu par EF 70-200mm f/2.8 L USM objektīva lietošanu, lietoju to jau otro mēnesi un varu atskaitīties par tā lietošanas plusiem un mīnusiem (kaut arī to praktiski nav)

Viennozīmīgi objektīvs ir vērts tās summas, kuru par viņu prasa. Dzelzs korpuss ir smags, bet iedveš uzticību ka nesaplīsīs un ar laiku neizļurkāsies. Proti sākuma ir neliels diskomforts no tik liela svara, bet pie tā jau pieradu un patiesībā pat uzskatu ka tas ir objektīva pluss - mazāk dreb rokas un ņemot vērā ka šim modelim nav IS (optiskās stabilizācijas) tad liels svars palīdz objektīvu turēt rokās stabilāk. No sliktām pusēm var minēt to ka fotografējot hokeju vēsās ledus halles telpās, metāla objektīvs kļūst par iemeslu biežāk sildīt roku, jo metāla korpuss atsalst līdz halles temperatūrai un saldē roku. Arī ja fotografē vairākās hokeja spēles pēc kārtas tad nākas sēdēt hallē, jo izejot piemēram uz kafejnīcu uz objektīva stikla (un arī uz korpusa) uzreiz veidojas kondensāts (īpaši tas ir pirms lietus, kad gaisa mitrums ir paaugstināts).

No "optiskās" puses arī nav nekādu pretenziju - fotogrāfijas sanāk "asas" un arī fokusējas objektīvs ātri un klusi (kā ne kā USM motors). Ir gan drusku jāuzmanās fotografējot ar maksimāli atvērtu diafragmu (f/2.8), bet tas ir tā sakot pieraduma un pieredzes trūkums, kas ar laiku pieslīpēsies.

Ļoti pārsteidza cik kolosālus kadrus var sataisīt ar maksimāli atvērtu diafragmu - ļoti skaisti izsmērēts fons un "ass" priekšplāns.

(Uzklikšķini lai apskatīt lielākā izmērā)

Runājot par to uzmanīšanos ar atvērtu diafragmu (par ko minēju augstāk). Agrāk, sporta fotografēšanai, izmantoju EF 100-300 f/4.5-5.6 USM un tur protams ka diafragma svārstījās sākot ar f/4.5-5.6. Biju jau pieradis pie EF 100-300mm fokusa dziļuma (DOF) un kad tika iztaisīti pirmie kadri ar EF 70-200mm un f/2.8 diafragmu, tad dažas lietas (spēlētāji, vārti, ripa u.t.t.) vienkārši vairs nespēja "ielīst" fokusā. Pie f/2.8 DOF kļūst diezgan mazs un es pat teiktu ka ir uz "saprāta robežas" fotografējot "komandu" sporta pasākumus. Ja piemēram "individuālajos" sporta pasākumos tas ir apsveicami, es domāju mazs fokusa dziļums, un ir iespēja "atdalīt" sportistu no apkārtējā (skatītājiem, arēnas, tribīnēm u.t.t.). Tad teiksim hokejā tas nav tik vienkārši uzņemt notikumus laukumā tik mazā fokusā zonā. Es nesaku ka tas ir slikti, vienkārši vajag pārmācīties, izprast jaunās iespējas un apstākļus, vai nu arī pievērt diafragmu ciet, līdz "pieņemamam" līmenim. Es gan fotografējot hokeja spēles pieturos pie ekspozīcijas laika prioritātes (Tv režīma), tāpēc šad tad (ja ir tumšāks arēnas stūris) diafragma tiek atvērta līdz maksimumam un sanāk diezgan izsmērēti foni (uz mazs DOF). Priekš portretiem tas protams ir lieliski, bet dažreiz sanāk ka piespēli "fokusa spēlētājs" atdot izplūdušam objektam :). Tāpēc ņemot šos jaunos apstākļus arī komponēju kadru pa jaunam. Jebkurā gadījumā vienmēr pastāv iespēja aizvērt diafragmu ciet. Kaut arī domāt par to diafragmu hokeja laikā vienkārši tā laika arī pietrūkst, domāju ja būtu vēl gaišāks stikls (f/1.8) tad hokeja spēles ar tādu fotografēt būtu pagrūti.

Nesen sanāca fotografēt arī "individuālos" sporta veidus - ūdens slēpošanu. Kadri sanāca lieliski, nebiju pat gaidījis tik kolosālus rezultātus. Kā reiz šeit arī noderēja mazs fokusa dziļums un fokusa zonā "iekļāvās" tieši tas ko es gribēju. Piemērs ir redzams zemāk - slēpotājs ir perfekti fokusā, bet upes krasts jau sanāk skaisti izsmērēts.

Vārdu sakot esmu apmierināts ar pirkumu.